(25) 5. Duccaritavaggo

1. Paṭhamaduccaritasuttaṃ

241. ‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā duccarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ upavadati; anuvicca viññū garahanti; pāpako kittisaddo abbhuggacchati; sammūḷho kālaṃ karoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite.

‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā sucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asammūḷho kālaṃ karoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā sucarite’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Paṭhamakāyaduccaritasuttaṃ

242. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite…pe… ānisaṃsā kāyasucarite…pe…. Dutiyaṃ.

3. Paṭhamavacīduccaritasuttaṃ

243. ‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite…pe… ānisaṃsā vacīsucarite…pe…. Tatiyaṃ.

4. Paṭhamamanoduccaritasuttaṃ

244. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā manoduccarite…pe… ānisaṃsā manosucarite . Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asammūḷho kālaṃ karoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā manosucarite’’ti. Catutthaṃ.

5. Dutiyaduccaritasuttaṃ

245. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā duccarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ upavadati; anuvicca viññū garahanti; pāpako kittisaddo abbhuggacchati; saddhammā vuṭṭhāti; asaddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite.

‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā sucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asaddhammā vuṭṭhāti; saddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā sucarite’’ti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyakāyaduccaritasuttaṃ

246. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite…pe… ānisaṃsā kāyasucarite…pe…. Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyavacīduccaritasuttaṃ

247. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite…pe… ānisaṃsā vacīsucarite…pe…. Sattamaṃ.

8. Dutiyamanoduccaritasuttaṃ

248. ‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā manoduccarite…pe… ānisaṃsā manosucarite. Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati; anuvicca viññū pasaṃsanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; asaddhammā vuṭṭhāti; saddhamme patiṭṭhāti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā manosucarite’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Sivathikasuttaṃ



(25) 5. 恶行品
1. 第一恶行经
241. "诸比丘，恶行有这五种过患。哪五种？自己谴责自己；智者经过观察后会呵责；恶名声会传播；临终时迷乱而死；身坏命终后会堕入恶趣、苦趣、堕处、地狱。诸比丘，这就是恶行的五种过患。
"诸比丘，善行有这五种利益。哪五种？自己不会谴责自己；智者经过观察后会赞叹；美名声会传播；临终时不迷乱而死；身坏命终后会往生善趣、天界。诸比丘，这就是善行的五种利益。"第一
2. 第一身恶行经
242. "诸比丘，身恶行有这五种过患...身善行的利益...。"第二
3. 第一语恶行经
243. "诸比丘，语恶行有这五种过患...语善行的利益...。"第三
4. 第一意恶行经
244. "诸比丘，意恶行有这五种过患...意善行的利益。哪五种？自己不会谴责自己；智者经过观察后会赞叹；美名声会传播；临终时不迷乱而死；身坏命终后会往生善趣、天界。诸比丘，这就是意善行的五种利益。"第四
5. 第二恶行经
245. "诸比丘，恶行有这五种过患。哪五种？自己谴责自己；智者经过观察后会呵责；恶名声会传播；退失正法；安住于非法。诸比丘，这就是恶行的五种过患。
"诸比丘，善行有这五种利益。哪五种？自己不会谴责自己；智者经过观察后会赞叹；美名声会传播；退出非法；安住于正法。诸比丘，这就是善行的五种利益。"第五
6. 第二身恶行经
246. "诸比丘，身恶行有这五种过患...身善行的利益...。"第六
7. 第二语恶行经
247. "诸比丘，语恶行有这五种过患...语善行的利益...。"第七
8. 第二意恶行经
248. "诸比丘，意恶行有这五种过患...意善行的利益。哪五种？自己不会谴责自己；智者经过观察后会赞叹；美名声会传播；退出非法；安住于正法。诸比丘，这就是意善行的五种利益。"第八
9. 尸林经

249. ‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā sivathikāya [sīvathikāya (sī. syā. kaṃ. pī.)]. Katame pañca? Asuci, duggandhā, sappaṭibhayā, vāḷānaṃ amanussānaṃ āvāso, bahuno janassa ārodanā – ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikāya.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā sivathikūpame puggale. Katame pañca? Idha , bhikkhave, ekacco puggalo asucinā kāyakammena samannāgato hoti; asucinā vacīkammena samannāgato hoti; asucinā manokammena samannāgato hoti. Idamassa asucitāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā asuci; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

‘‘Tassa asucinā kāyakammena samannāgatassa, asucinā vacīkammena samannāgatassa, asucinā manokammena samannāgatassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Idamassa duggandhatāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā duggandhā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

‘‘Tamenaṃ asucinā kāyakammena samannāgataṃ, asucinā vacīkammena samannāgataṃ, asucinā manokammena samannāgataṃ pesalā sabrahmacārī ārakā parivajjanti. Idamassa sappaṭibhayasmiṃ vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā sappaṭibhayā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

‘‘So asucinā kāyakammena samannāgato, asucinā vacīkammena samannāgato , asucinā manokammena samannāgato sabhāgehi puggalehi saddhiṃ saṃvasati. Idamassa vāḷāvāsasmiṃ vadāmi. Seyyathāpi sā , bhikkhave, sivathikā vāḷānaṃ amanussānaṃ āvāso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

‘‘Tamenaṃ asucinā kāyakammena samannāgataṃ, asucinā vacīkammena samannāgataṃ, asucinā manokammena samannāgataṃ pesalā sabrahmacārī disvā khīyadhammaṃ [khīyanadhammaṃ (sī.)] āpajjanti – ‘aho vata no dukkhaṃ ye mayaṃ evarūpehi puggalehi saddhiṃ saṃvasāmā’ti! Idamassa ārodanāya vadāmi. Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā bahuno janassa ārodanā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikūpame puggale’’ti. Navamaṃ.

10. Puggalappasādasuttaṃ



249. "诸比丘，尸林有这五种过患。哪五种？不净、恶臭、可怖、野兽非人的住处、众人的哀叹处。诸比丘，这就是尸林的五种过患。
"诸比丘，同样地，类似尸林的人也有这五种过患。哪五种？诸比丘，这里有某个人具足不净身业，具足不净语业，具足不净意业。我说这是他的不净性。诸比丘，就像那尸林不净一样，我说这个人也是如此。
"他具足不净身业、具足不净语业、具足不净意业，恶名声会传播。我说这是他的恶臭性。诸比丘，就像那尸林恶臭一样，我说这个人也是如此。
"他具足不净身业、具足不净语业、具足不净意业，善良的同梵行者会远远地避开他。我说这是他的可怖性。诸比丘，就像那尸林可怖一样，我说这个人也是如此。
"他具足不净身业、具足不净语业、具足不净意业，与同类的人一起生活。我说这是他的野兽住处性。诸比丘，就像那尸林是野兽非人的住处一样，我说这个人也是如此。
"善良的同梵行者们见到他具足不净身业、具足不净语业、具足不净意业，就会感到厌烦，说：'啊，我们真是痛苦啊，要与这样的人一起生活！'我说这是他的哀叹性。诸比丘，就像那尸林是众人的哀叹处一样，我说这个人也是如此。诸比丘，这就是类似尸林的人的五种过患。"第九
10. 信乐人经

250. ‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā puggalappasāde. Katame pañca? Yasmiṃ, bhikkhave, puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṃ āpattiṃ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ukkhipati. Tassa evaṃ hoti – ‘yo kho myāyaṃ puggalo piyo manāpo so saṅghena ukkhitto’ti. Bhikkhūsu appasādabahulo hoti. Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṃ na suṇāti. Saddhammaṃ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo puggalappasāde.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṃ āpattiṃ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ante nisīdāpeti . Tassa evaṃ hoti – ‘yo kho myāyaṃ puggalo piyo manāpo so saṅghena ante nisīdāpito’ti. Bhikkhūsu appasādabahulo hoti. Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṃ na suṇāti. Saddhammaṃ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo puggalappasāde.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ puggale puggalo abhippasanno hoti, so disāpakkanto hoti…pe… so vibbhanto hoti…pe… so kālaṅkato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘yo kho myāyaṃ puggalo piyo manāpo so kālaṅkato’ti. Aññe bhikkhū na bhajati. Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṃ na suṇāti. Saddhammaṃ asuṇanto saddhammā parihāyati. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo puggalappasāde. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā puggalappasāde’’ti. Dasamaṃ.

Duccaritavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Duccaritaṃ kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ;

Catūhi pare dve sivathikā, puggalappasādena cāti.

Pañcamapaṇṇāsakaṃ samattaṃ.

250. "诸比丘，对人的信乐有这五种过患。哪五种？诸比丘，某人对某人深生信乐，而那人犯了应被僧团摈除的罪。他就这样想：'我所喜爱、可意的这个人被僧团摈除了。'于是对诸比丘产生不信。因对诸比丘产生不信，就不亲近其他比丘。因不亲近其他比丘，就听不到正法。因听不到正法，就退失正法。诸比丘，这是对人信乐的第一种过患。
"再者，诸比丘，某人对某人深生信乐，而那人犯了应被僧团令坐末座的罪。他就这样想：'我所喜爱、可意的这个人被僧团令坐末座了。'于是对诸比丘产生不信。因对诸比丘产生不信，就不亲近其他比丘。因不亲近其他比丘，就听不到正法。因听不到正法，就退失正法。诸比丘，这是对人信乐的第二种过患。
"再者，诸比丘，某人对某人深生信乐，而那人离开到他方...还俗...死亡。他就这样想：'我所喜爱、可意的这个人死了。'就不亲近其他比丘。因不亲近其他比丘，就听不到正法。因听不到正法，就退失正法。诸比丘，这是对人信乐的第五种过患。诸比丘，这就是对人信乐的五种过患。"第十
恶行品第五
其摄颂：
恶行与身恶行，语恶行与意恶行；
其后四经及尸林，最后信乐人结束。
第五个五十经完

